VACCUM EXTRACTION - MATERNAL AND NEONATAL COMPLICATIONS.

Iespējamās komplikācijas dzemdētājai un jaundzimušajam, pielietojot augļa vakuumekstrakciju. (Latvian)

Introduction: Vacuum extraction is in use as delivery instruments. Vacuum-extraction indications: fetal distress, dysfunction uteri, prolonged second stage of labor, maternal exhaustion. Use of vacuum extraction in the world is average 1.2-8.4% every year, in Riga Maternity Hospital in year 2014 it was made in 2.77% and in 2015 it was made 3.23%, but in 2016 fetal vacuum extractions was made in 4.18% of all deliveries.. Use of vacuum extraction is associated with higher risks for maternal complications like vaginal lacerations, and with neonatal complications like cephalohematoma, scalp abrasions. Aim: The purpose of this research was to evaluate the complications for the mother and newborn, using vacuum extraction, and to compare them with spontaneous delivery. Materials and methods: This study included group of vacuum-assisted deliveries in time period 2014-2016 (n=726) in Riga Maternity Hospital, and it was compared to the group of spontaneous vaginal deliveries (n=726). Data statistically processed in Microsoft Excel and SPSS Statistics 22.0. Results: Results of the study are divided into two categories. The first category includes comparisons of the complications between two groups, and the differences are statistically significant (p<0.05): in vacuum-assisted deliveries vaginal lacerations was 13.8% more, cervical lacerations was 9.8% more than in group of spontaneous vaginal deliveries. Perineal lacerations were 25.6% less in group with vacuum extraction. In first category also is included neonatal cephalohematomas, which was 26.9% more, and clavicle factures was 3.3% more in vacuum-assisted deliveries. The second category includes comparisons of the complications between two groups, like subinvolutio uterus, superficial scalp wounds, retinal hemorrhage, facial nerve and brachial plexus damage, intraventricular haemorrhage, subgaleal hematoma and the differences are not statistically significant (p>0.05). Vacuum extraction was used for the first delivery in 86.9% of cases, for the second delivery 10.9% of cases. Conclusion: Vacuum-assisted deliveries in comparison with spontaneous vaginal deliveries, are associated with higher risks for maternal soft tissue ruptures and neonatal cephalohematomas, clavicle factures. It is important to evaluate the indications for use of vacuum extractor. Staff skills, using vacuum extraction method, should be at a high level. [ABSTRACT FROM AUTHOR]

Ievads: Augļa vakuumekstrakcija ir viens no vaginālo operatīvo dzemdību veidiem. Vakuumekstrakcijas indikācijas: augļa distress, dzemdes disfunkcijas, ieildzis dzemdību otrais periods, dzemdētājas spēku izsīkums. Pasaulē katru gadu vidēji tiek pielietos 1.2-8.4 % gadījumos, Rīgas Dzemdību namā 2014.gadā vakuuma ekstrakcija tika pielietota 2.77% gadījumu, 2015.gadā tas sastadīja 3.23% un 2016.gadā 4.18% gadījumos no visām šī gada dzemdībām. Augļa vakuuma ekstrakcijas kā biežākie sarežģījumi tiek minēti dzemdētājas maksts sienas plīsumi, jaundzimušajā - kefalohematomas, galvas ādas nobrāzumi. Darba mērķis: Pētījuma mērķis bija izvērtēt sarežģījumus mātei un jaundzimušajām, dzemdībās lietojot augļa vakuuma ekstrakciju, un salīdzināt tos ar spontānām vaginālām dzemdībām. Materiāli un metodes: Pētījumā grupā tika iekļautas dzemdības ar vakuumektrakcijas pielietošanu (n=726), kuras notikušas Rīgas Dzemdību namā laika posmā no 2014.-2016.gadam, tās tika salīdzinātas ar kontroles grupu (n=726). Dati statistiski apstrādāti ar Microsoft Excel un SPSS Statistics 22.0 programmu palīdzību. Rezultāti: Pētījuma rezultātus iedala divās kategorijās. Pirmā kategorijā iekļauj sarežģījumu salīdzinājumus starp pētījuma un kontroles grupu, un to rezultāti ir statistiski nozīmīgi (p<0.05): pētījuma grupā maksts sienas plīsumi - par 13.8% vairāk, dzemdes kakla plīsumi - par 9.8% vairāk nekā kontroles grupai, starpenes plīsumi pētījuma grupā - par 25.6% mazāk nekā kontroles grupā. Pirmajā grupā ietilps arī jaundzimušā kefalohematomas - par 26.9% vairāk pētījuma grupai, atslēgas kaulu lūzumi - par 3.3% vairāk pētījuma grupai. Otrajā kategorijā iekļauj sarežģījumu salīdzinājumus starp pētījuma un kontroles grupu, dzemdētājai - dzemdes subinvolūcija, jaundzimušajām - virspusējās galvas ādas nobrāzumi, asinsizplūdumi tīklenē, n.facialis un plexus brachialis bojājumi, intraventrikulārie asinsizplūdumi, subgaleālās hematomas, un to rezultāti nav statistiski nozīmīgi (p>0.05): Augļa vakuumekstrakcija tika pielietota 86.9% pirmajās dzemdībās un 10.9% otrajās dzemdībās. Secinājumi: Augļa vakuumekstrakcijas pielietošanas gadījumos biežāk novēro dzemdību ceļu traumatismu, ka arī jaundzimušā kefalohematomas un atslēgas kaulu lūzumus. Indikācijām vakuuma ekstrakcijas pielietošanā ir jābūt pamatotām. Personāla prasmēm, izmantojot vakuuma ekstrakcijas metodi, ir jābūt augstā līmenī. [ABSTRACT FROM AUTHOR]

Copyright of Proceedings of the International Scientific Conference of Daugavpils University / Daugavpils Universitates Starptautiskas Zinatniskas Konferences Materiali is the property of Daugavpils University and its content may not be copied or emailed to multiple sites or posted to a listserv without the copyright holder's express written permission. However, users may print, download, or email articles for individual use. This abstract may be abridged. No warranty is given about the accuracy of the copy. Users should refer to the original published version of the material for the full abstract. (Copyright applies to all Abstracts.)